Pāriet uz galveno saturu

lakstīgala kroni pina

Puķu vainadziņi, protams ir viskrāšņākie
un katram pa spēkam sapinami.
Dzīparu puķes var uzziedināt jebkurā gadalaikā
un arī pļavu sazaļot, vien vienmērīgi notiniet kartoniņu
un droš'vien skolā būsiet diegu puķītes uz zīmuļa tinuši -
visā zīmuļa garumā novelk zaļu pavedienu kātiņam, 
ap zīmuli uztin ziediņa krāsas dzijtiņu vēlamā kuplumā,
tad visu no zīmuļa noslidina un ar kātiņa pavedienu sasien gredzentiņā.

Savukārt no šodien nopērkamām puķu stieplēm
var viegli tīt spirālītes arheoloģisko kroņu butaforijām.
Sagrupē un nedaudz papildina ar metāliskas krāsas pērlītēm.

Sen jau lelles uz kāzu auto 'kapotiem' nesēdina, bet
koši sarkana tūka vai flizelīna apstiepts gredzens arvien vēsta,
ka darinātājai prāts ap precību lietām grozās.
Rotājumam noderēs gan lentītes
gan pērļu krājumi.
Cik nopietni tuvināt lellītes vainadziņu etnogrāfijai, spriediet
izvērtējot pērļu krājumus un rokdarbiem atvēlamā laika sprīdi.

Varbūt ir uzņēmība pieņemt kurzemnieču izaicinājumu,
un izšūt miniatūru Nīcas vai Bārtas kronīti.
Tāpat'vien kā lielam kronim -
iestiepjam audeklu, ieplānojam rakstu, izvēlamies pērles...
Un vajadzēs vēl drusku akurātuma uzstiepjot un oderējot,
bet par šo kroni tad atsevišķs stāsts.

Arī balta aubīte glīti rotās lelles atmiņu pūra lādīti
vai jestri apvinķelēts lakatīns.
Etiķetes:

Šī emuāra populārākās ziņas

Tīnūžnieki

Šie leļļi saposušies par godu tieši šim projektam. Brunči meitai un veste puisim no etnogrāfiska brunča atgriezuma. Biksēm lins, apakšbikšiem kokvilna un mežģīne. Krekli no svītraina kokvilnas auduma. Villnas lakats dzijas vienkārtnā pinumā. Kaklautam zīža nēzdodziņš. Zeķes un apavi no pabrīķa. Rotām bižutērijas krājumi. Visu apģērba gabalu darināšanas ieteikumi meklējami šajā mājaslapā. Tikai dižo Tīnas priekšautu būs jānāk skatīt uz studijas darbu izstādi muižā, kur tas cienīgi stāvēs blaku' audēju kopas TINA dalībnieču darbiem.
Lasīt vairāk
Šeit būs stāstiņi par dzīvām lellītēm, tām, ar kurām bērni drīkst spēlēties vienmēr, kad vien viņiem iegribās. Tautiņtērps nozīmēs mazāk arheoloģiska vai etnogrāfiska tērpa atdarinājumu, vairāk stāstīs par vēlmi pušķoties jau bērnībā. Un manai lellei Martinai, kurai šis vārds pirms pusgadsimta ir līdzi dots no vācu leļļu ražotāja, būs tas gods runāt pirmajai. Man pašai liekas zīmīgi, ka šodien man pie tautiņbrunčiem ne jau laikam nejauši sašuvusies blūzīte Martiņas kleitītes krāsas un rakstos, jo viņa sevī nes tik daudzu man dārgu cilvēku mīlestību.  Vecmamma Ieva Grotans mūsmājās stingri turēja savas mammas likumu par drēbju saudzēšanu. Kad bērni nepārvilka goda/skolas drēbes, Ieva arvien piesauca savas mammas Marijas Kliģis teikto – tinka ir prie svečio, ir prie pečiaus!?? – ar ko ciemos ar to aizkrāsnē!?? Un re, Martiņai kleitīte arvien vel 'priša'. Mamma Zeltīte Ārija Kondrate šo lelli ar lielam pūlēm bija pa diktiem blatiem dabūjuse, jo tolaik jau šīs skaistules ar ķemmēja
Lasīt vairāk

MARTIŅA

Martiņai ir Suntažu brunči, tapuši no man dāvinātu brunču strēmelītes. Orģinālā pagājušā gadsimta blūzīte papildināta ar mežģīni un volānu apakšbruncim. Zeķēm balts mežģīņadījums bez papēža. Apaviem ādiņa pēc leļļu zābaciņu piegrieztnes. Rotai diegu saktiņa un  no angļu zemes atceļojis lakatīns, man raksturīgā sējumā. Martiņas pucēšanās uzdevums bija mana trīsdimensiju fotogrāfija. Rozīnīte - papildināta orģinālā 1970to gadu blūzīte, kurai analoga, tak jau no bērnībā ieliktas gaumes izjūtas, man pie tautas tērpa neapzināti sašuvusies arī līdz vecmāmiņai izaugušai.   Projekta gaitā iepriecināja uzmeklētā informācija par vācu leļļu ražotājiem un nostiprinājās apņēmība vienmēr atrast laiku ar mazbērniem paleļļoties.
Lasīt vairāk