Pāriet uz galveno saturu

Cēsu pils ķēniņiene

Draudzīgs saržs par arheoloģisko tērpu.
Bruncim vilnas kleitu audums.
Krekls un džinsas kā pasākumā, kuram par godu tapusi lellīte.
Arī apaviem mūsdienīga plastmasa, grafitti mella.
Villainei gabaliņš arheoloģiskam tērpam Tīnūžos darināta kājauta, 
pītā aukliņa, fiksais apauds un metāla pērlītes.
Jostai zalkšu celainīte no Ludzas amatniekiem.
Rotaslietām dzimtas relikvijas.
Lellīte tapusi par godu 2004. gada tRALLIJam,
kad ar draugiem viesojāmies Cēsu pilī pie rotkaļa Daumanta Kalniņa.
Zinājām, ka meistars ļaus un pat mudinās rotas pielaikot, lai apjēgtu to praktisko nozīmi.
Taču mūsu pulks bija liels, tāpēc
sagatavojām viktorīnu.
Kristīne izrādījās viszinošākā un izpelnījās godu mirkli rotās padižoties.
Tik meistars teica, ko nu tā uz džinsiem to krāšņumu deldēt,
jāapliekot riktīgs bruncis un mēlene.
Un tad pa vienai tika apliktas rotas un stāstīts par to nozīmi.
Prātā visspilgtāk palicis stāsts par matu ķemmi kā meitu vairogu no ļaužu valodām
un Kristīnes sajūta, ka katra rota esot likusi izslieties taisnāki, cēlāki, iznesīgāki.
Pasākumā tapa vēl vairāki jauki foto, kurus
sagatavojām, bet neizdevās nogādāt, Cēsu pilsētas svētku pasākumam.
Taču gan jau to izrādīšanās vēl notiks.

Lellītes odziņa - Oopja lodētāja amata materiālu kastītē
sastaptie dārgumi un atmiņas

Šī emuāra populārākās ziņas

Tīnūžnieki

Šie leļļi saposušies par godu tieši šim projektam. Brunči meitai un veste puisim no etnogrāfiska brunča atgriezuma. Biksēm lins, apakšbikšiem kokvilna un mežģīne. Krekli no svītraina kokvilnas auduma. Villnas lakats dzijas vienkārtnā pinumā. Kaklautam zīža nēzdodziņš. Zeķes un apavi no pabrīķa. Rotām bižutērijas krājumi. Visu apģērba gabalu darināšanas ieteikumi meklējami šajā mājaslapā. Tikai dižo Tīnas priekšautu būs jānāk skatīt uz studijas darbu izstādi muižā, kur tas cienīgi stāvēs blaku' audēju kopas TINA dalībnieču darbiem.
Šeit būs stāstiņi par dzīvām lellītēm, tām, ar kurām bērni drīkst spēlēties vienmēr, kad vien viņiem iegribās. Tautiņtērps nozīmēs mazāk arheoloģiska vai etnogrāfiska tērpa atdarinājumu, vairāk stāstīs par vēlmi pušķoties jau bērnībā. Un manai lellei Martinai, kurai šis vārds pirms pusgadsimta ir līdzi dots no vācu leļļu ražotāja, būs tas gods runāt pirmajai. Man pašai liekas zīmīgi, ka šodien man pie tautiņbrunčiem ne jau laikam nejauši sašuvusies blūzīte Martiņas kleitītes krāsas un rakstos, jo viņa sevī nes tik daudzu man dārgu cilvēku mīlestību.  Vecmamma Ieva Grotans mūsmājās stingri turēja savas mammas likumu par drēbju saudzēšanu. Kad bērni nepārvilka goda/skolas drēbes, Ieva arvien piesauca savas mammas Marijas Kliģis teikto – tinka ir prie svečio, ir prie pečiaus!?? – ar ko ciemos ar to aizkrāsnē!?? Un re, Martiņai kleitīte arvien vel 'priša'. Mamma Zeltīte Ārija Kondrate šo lelli ar lielam pūlēm bija pa diktiem blatiem dabūjuse, jo tolaik jau šīs skaistules ar ķemmēja

MARTIŅA

Martiņai ir Suntažu brunči, tapuši no man dāvinātu brunču strēmelītes. Orģinālā pagājušā gadsimta blūzīte papildināta ar mežģīni un volānu apakšbruncim. Zeķēm balts mežģīņadījums bez papēža. Apaviem ādiņa pēc leļļu zābaciņu piegrieztnes. Rotai diegu saktiņa un  no angļu zemes atceļojis lakatīns, man raksturīgā sējumā. Martiņas pucēšanās uzdevums bija mana trīsdimensiju fotogrāfija. Rozīnīte - papildināta orģinālā 1970to gadu blūzīte, kurai analoga, tak jau no bērnībā ieliktas gaumes izjūtas, man pie tautas tērpa neapzināti sašuvusies arī līdz vecmāmiņai izaugušai.   Projekta gaitā iepriecināja uzmeklētā informācija par vācu leļļu ražotājiem un nostiprinājās apņēmība vienmēr atrast laiku ar mazbērniem paleļļoties.