Kopš bērnības mani šis vārds ir uzjautrinājis,
jo manas rotaslietas parasti tapa no pieneņu gredzentiņiem,
ūdensrožu kātu akmenīšiem ar ziedu kuloniem vai pīlādžu pērlēm...
Un visas rotas joprojām asimetriskas un spurainas kā ganu meitēna biželes.
Nu bet pie tautiņ'tērpa vismaz saktiņu vajadzētu.
Suvenīru veikalos nopērkamas pavisam mazas kā nozīmīšu piespraudītes..
Taču var palūgt kādam puisiešam nelielu blīvīti,
Apcilpot to ar metālisku diegu un rotāt pērlēm,
parasti 4 vai 6, tas ar debess pusēm dziļāk saistīts - papētiet, ja interese.

Lielākām lellēm un plecu sagšām
saktu pamatam var izgriezt kartona vai plastikāta gredzentiņus.


Man ir paveicies, ka Tētis savulaik strādāja furnitūras lodēšanas cehā.
Arī mājās viņam šī nodarbe bija labs hobijs -
tapa gredzeni, piespraudes, jostas... sievai, meitām, sievasmātei un radiniecēm..
Dzimtas arhīvā arvien glabājas 'dārgmetālu' bundža,
kura šoreiz lieti noder arheoloģisko rotu butaforijai.