Pāriet uz galveno saturu

bižutērija

Kopš bērnības mani šis vārds ir uzjautrinājis,
jo manas rotaslietas parasti tapa no pieneņu gredzentiņiem, 
ūdensrožu kātu akmenīšiem ar ziedu kuloniem vai pīlādžu pērlēm...
Un visas rotas joprojām asimetriskas un spurainas kā ganu meitēna biželes.
Nu bet pie tautiņ'tērpa vismaz saktiņu vajadzētu.
Suvenīru veikalos nopērkamas pavisam mazas kā nozīmīšu piespraudītes..
Taču var palūgt kādam puisiešam nelielu blīvīti, 
Apcilpot to ar metālisku diegu un rotāt pērlēm,
parasti 4 vai 6, tas ar debess pusēm dziļāk saistīts - papētiet, ja interese.
Lielākām lellēm un plecu sagšām
saktu pamatam var izgriezt kartona vai plastikāta gredzentiņus.
Saktas reljefu var veidot no visdažādākajiem materiāliem
un pārklāt ar kādu metālisku krāsu.


Man ir paveicies, ka Tētis savulaik strādāja furnitūras lodēšanas cehā.
Arī mājās viņam šī nodarbe bija labs hobijs -
tapa gredzeni, piespraudes, jostas... sievai, meitām, sievasmātei un radiniecēm..
Dzimtas arhīvā arvien glabājas 'dārgmetālu' bundža,
kura šoreiz lieti noder arheoloģisko rotu butaforijai.
Tik nedaudz burbuļdzēriena kodinošā spēka,
un viss mirdz, spīd un laistās!!
Nu tak kā īstas!!
Etiķetes:

Šī emuāra populārākās ziņas

Tīnūžnieki

Šie leļļi saposušies par godu tieši šim projektam. Brunči meitai un veste puisim no etnogrāfiska brunča atgriezuma. Biksēm lins, apakšbikšiem kokvilna un mežģīne. Krekli no svītraina kokvilnas auduma. Villnas lakats dzijas vienkārtnā pinumā. Kaklautam zīža nēzdodziņš. Zeķes un apavi no pabrīķa. Rotām bižutērijas krājumi. Visu apģērba gabalu darināšanas ieteikumi meklējami šajā mājaslapā. Tikai dižo Tīnas priekšautu būs jānāk skatīt uz studijas darbu izstādi muižā, kur tas cienīgi stāvēs blaku' audēju kopas TINA dalībnieču darbiem.
Lasīt vairāk
Šeit būs stāstiņi par dzīvām lellītēm, tām, ar kurām bērni drīkst spēlēties vienmēr, kad vien viņiem iegribās. Tautiņtērps nozīmēs mazāk arheoloģiska vai etnogrāfiska tērpa atdarinājumu, vairāk stāstīs par vēlmi pušķoties jau bērnībā. Un manai lellei Martinai, kurai šis vārds pirms pusgadsimta ir līdzi dots no vācu leļļu ražotāja, būs tas gods runāt pirmajai. Man pašai liekas zīmīgi, ka šodien man pie tautiņbrunčiem ne jau laikam nejauši sašuvusies blūzīte Martiņas kleitītes krāsas un rakstos, jo viņa sevī nes tik daudzu man dārgu cilvēku mīlestību.  Vecmamma Ieva Grotans mūsmājās stingri turēja savas mammas likumu par drēbju saudzēšanu. Kad bērni nepārvilka goda/skolas drēbes, Ieva arvien piesauca savas mammas Marijas Kliģis teikto – tinka ir prie svečio, ir prie pečiaus!?? – ar ko ciemos ar to aizkrāsnē!?? Un re, Martiņai kleitīte arvien vel 'priša'. Mamma Zeltīte Ārija Kondrate šo lelli ar lielam pūlēm bija pa diktiem blatiem dabūjuse, jo tolaik jau šīs skaistules ar ķemmēja
Lasīt vairāk

MARTIŅA

Martiņai ir Suntažu brunči, tapuši no man dāvinātu brunču strēmelītes. Orģinālā pagājušā gadsimta blūzīte papildināta ar mežģīni un volānu apakšbruncim. Zeķēm balts mežģīņadījums bez papēža. Apaviem ādiņa pēc leļļu zābaciņu piegrieztnes. Rotai diegu saktiņa un  no angļu zemes atceļojis lakatīns, man raksturīgā sējumā. Martiņas pucēšanās uzdevums bija mana trīsdimensiju fotogrāfija. Rozīnīte - papildināta orģinālā 1970to gadu blūzīte, kurai analoga, tak jau no bērnībā ieliktas gaumes izjūtas, man pie tautas tērpa neapzināti sašuvusies arī līdz vecmāmiņai izaugušai.   Projekta gaitā iepriecināja uzmeklētā informācija par vācu leļļu ražotājiem un nostiprinājās apņēmība vienmēr atrast laiku ar mazbērniem paleļļoties.
Lasīt vairāk