tautiņ' tērps LELLĪTEI

Šie leļļi saposušies par godu tieši šim projektam. Brunči meitai un veste puisim no etnogrāfiska brunča atgriezuma. Biksēm lins, apakšbikšiem kokvilna un mežģīne. Krekli no svītraina kokvilnas auduma. Villnas lakats dzijas vienkārtnā pinumā. Kaklautam zīža nēzdodziņš. Zeķes un apavi no pabrīķa. Rotām bižutērijas krājumi. Visu apģērba gabalu darināšanas ieteikumi meklējami šajā mājaslapā. Tikai dižo Tīnas priekšautu būs jānāk skatīt uz studijas darbu izstādi muižā, kur tas cienīgi stāvēs blaku' audēju kopas TINA dalībnieču darbiem.

Draudzīgs saržs par arheoloģisko tērpu. Bruncim vilnas kleitu audums. Krekls un džinsas kā pasākumā, kuram par godu tapusi lellīte. Arī apaviem mūsdienīga plastmasa, grafitti mella. Villainei gabaliņš arheoloģiskam tērpam Tīnūžos darināta kājauta,  pītā aukliņa, fiksais apauds un metāla pērlītes. Jostai zalkšu celainīte no Ludzas amatniekiem. Rotaslietām dzimtas relikvijas. Lellīte tapusi par godu 2004. gada tRALLIJam, kad ar draugiem viesojāmies Cēsu pilī pie rotkaļa Daumanta Kalniņa. Zinājām, ka meistars ļaus un pat mudinās rotas pielaikot, lai apjēgtu to praktisko nozīmi. Taču mūsu pulks bija liels, tāpēc sagatavojām viktorīnu. Kristīne izrādījās viszinošākā un izpelnījās godu mirkli rotās padižoties. Tik meistars teica, ko nu tā uz džinsiem to krāšņumu deldēt, jāapliekot riktīgs bruncis un mēlene. Un tad pa vienai tika apliktas rotas un stāstīts par to nozīmi. Prātā visspilgtāk palicis stāsts par matu ķemmi kā meitu vairogu no ļaužu valodām un Kristīnes sajūta, ka katra rota esot

Martiņai ir Suntažu brunči, tapuši no man dāvinātu brunču strēmelītes. Orģinālā pagājušā gadsimta blūzīte papildināta ar mežģīni un volānu apakšbruncim. Zeķēm balts mežģīņadījums bez papēža. Apaviem ādiņa pēc leļļu zābaciņu piegrieztnes. Rotai diegu saktiņa un  no angļu zemes atceļojis lakatīns, man raksturīgā sējumā. Martiņas pucēšanās uzdevums bija mana trīsdimensiju fotogrāfija. Rozīnīte - papildināta orģinālā 1970to gadu blūzīte, kurai analoga, tak jau no bērnībā ieliktas gaumes izjūtas, man pie tautas tērpa neapzināti sašuvusies arī līdz vecmāmiņai izaugušai.   Projekta gaitā iepriecināja uzmeklētā informācija par vācu leļļu ražotājiem un nostiprinājās apņēmība vienmēr atrast laiku ar mazbērniem paleļļoties.

Ja lielajām lellēm vairāk pie sirds zīdi un krepdešīni, tad mazie diegu leļļi  noteikti priecāsies par kādu villainu kostīmiņu. Bizīte, nedaudz cilpiņu un adatas dūrienu un varat uzmeistarot kauč katram novadam pa pārītim!! Savulaik kombinātā MĀKSLA man bija norma 100 pārīši mēnesī ar darba algu 1rbl.20kap. par pārīti. Un tak tūristi izpirka visus. Pati sev gan neattapu uzražot, tad vīrs vienā dzimšan'sdienā nopirka veikalā par 6rbļ.75kap un man uzdāvināja.

Kopš bērnības mani šis vārds ir uzjautrinājis, jo manas rotaslietas parasti tapa no pieneņu gredzentiņiem,  ūdensrožu kātu akmenīšiem ar ziedu kuloniem vai pīlādžu pērlēm... Un visas rotas joprojām asimetriskas un spurainas kā ganu meitēna biželes. Nu bet pie tautiņ'tērpa vismaz saktiņu vajadzētu. Suvenīru veikalos nopērkamas pavisam mazas kā nozīmīšu piespraudītes.. Taču var palūgt kādam puisiešam nelielu blīvīti,  Apcilpot to ar metālisku diegu un rotāt pērlēm, parasti 4 vai 6, tas ar debess pusēm dziļāk saistīts - papētiet, ja interese. Lielākām lellēm un plecu sagšām saktu pamatam var izgriezt kartona vai plastikāta gredzentiņus. Saktas reljefu var veidot no visdažādākajiem materiāliem un pārklāt ar kādu metālisku krāsu. Man ir paveicies, ka Tētis savulaik strādāja furnitūras lodēšanas cehā. Arī mājās viņam šī nodarbe bija labs hobijs - tapa gredzeni, piespraudes, jostas... sievai, meitām, sievasmātei un radiniecēm.. Dzimtas arhīvā arvien glabājas 'dārgmetālu' bundža, k

..atbildot uz jautājumiem par Nīcas un Bārtas kroņiem, jāsāk ar aptuvenu zīmējumu kroņa lokam - kroņa staltums mainās atbilstoši izliekumam un savienojuma galu slīpumam uzzīmējiet un piegrieziet  dažāda izliekuma loksnītes salieciet tās, saskavojiet galus un izvēlieties, kuru no variantiem 'pieslīpēt' to pārzīmējiet vēlreiz, atstājot lielu uzlaidi galos, lai varat pielaikot un precizēt precizēto loku pārzīmējiet vēlreiz uz biezāka papīra, ieplānojiet un izvietojiet  izšujamā raksta elementus - man patīk izvēlēties nepāra skaitu,  nezinu vai ir kāds īpašs pētījums par tā simbolisko nozīmi, bet noteikti papētiet interneta plašumos vai muzeju krājumos bet noteikti, augšmalā un apakšmalā jāatstāj brīva vieta brokāta lentām, un starp izšujamajiem mazajiem kronīšiem jāparedz vieta 'salmiņu' pērlīšu joslai  tad vēlreiz pielaikojiet pārnešanai uz auduma, izšujamo elementu vietas var izgriezt kā trafaretu audumu pirms izšūšanas piegriež stipri lielāku atbilstoši rāmim nevis pieg

Puķu vainadziņi, protams ir viskrāšņākie un katram pa spēkam sapinami. Dzīparu puķes var uzziedināt jebkurā gadalaikā un arī pļavu sazaļot, vien vienmērīgi notiniet kartoniņu un droš'vien skolā būsiet diegu puķītes uz zīmuļa tinuši - visā zīmuļa garumā novelk zaļu pavedienu kātiņam,  ap zīmuli uztin ziediņa krāsas dzijtiņu vēlamā kuplumā, tad visu no zīmuļa noslidina un ar kātiņa pavedienu sasien gredzentiņā. Savukārt no šodien nopērkamām puķu stieplēm var viegli tīt spirālītes arheoloģisko kroņu butaforijām. Sagrupē un nedaudz papildina ar metāliskas krāsas pērlītēm. Sen jau lelles uz kāzu auto 'kapotiem' nesēdina, bet koši sarkana tūka vai flizelīna apstiepts gredzens arvien vēsta, ka darinātājai prāts ap precību lietām grozās. Rotājumam noderēs gan lentītes gan pērļu krājumi. Cik nopietni tuvināt lellītes vainadziņu etnogrāfijai, spriediet izvērtējot pērļu krājumus un rokdarbiem atvēlamā laika sprīdi. Varbūt ir uzņēmība pieņemt kurzemnieču izaicinājumu, un izšūt miniatūr